Publicēts 30. decembrī, 2009.
Labdien, lasītāji. Stāsts sākas ar to, ka manam dēlam ir problēma ar elpošanas ceļiem (polipas). Pusgadu atpakaļ biju devies uz bērnu slimnīcu Vienības gatvē. Ārste konstatēja, ka viss pagaidām kārtībā un operāciju vajadzēs vikt 2010. gada aprīli mēnesī. Bet laiks gāja, un redzu ka bērnam ir grūti ēst, krāc pat neguļot. Izdomājam ar sievu, ka ir tomēr jābrauc un taisīsim to operāciju pa naudu bez rindas.
Atbraucot š.g. 28. decembrī uz slimnīcu, aizgājam pie LORa. Tur paskaidroja, ka vajag ģimenes ārsta norīkojumu, bet mēs ar sievu teicam, ka gribam veikt maksas operāciju, jo bērnam ir grūti un lūdzam, lai to apskata, protams teica ka jāmaksā Ls 25 (kaut gan nezinu kāda jēga no tām apskatēm, ja 4 reizi jau to veicam). Tad parādījas profesors (nodaļas vadītājs) un lūdzam apskatīt bērnu, paskaidrojam, ka viņam grūti ēst, nevar normāli paelpot un gribam veikt maksas operāciju. Bet tas aizcirta mūsu priekšā durvis. Es paklauvējos un teicu, kā viņam nav kauna, mēs tak maksāsim, bet tas teica, ka viņam par to nemaksajot, ka nav vairs sociālisms (labāk sēdēs krēslā un neko nedarīs). Sieva protams arī neizturēja un raudādama pateica, kā viņam nav kauna, ka tik kukuli gaida, tad tikai savu pēcpusi pacels.
Aizgajām, un aizbraucam uz Biķernieku ielu, tur viss bija ok. Secinājums tāds, nav jau brīnums, ka tajā slimnīcā bieži notiek miršanas gadījumi, un kā pārliecinājos pat Hipokrāta zvērests nevar glābt mazu bērnu, kurš vēl nevar par sevi parūpēties. P.S. Dzirdēju, ka pēc šīm operācijam, šīs profesors baigi krāpjas, izrakstot zāles uz Ls 400.