Tātad ieejot ar savu 4 gadīgo bērnu veikalā, lai salasītu iknedēļas pārtikas grozu, protams, nav iespējams nepaiet garām rotaļlietu stendam, jo tas atrodas ceļā uz 1. nepieciešamības precēm. Protams, bērns apstājas un izvēlas kādu no rotaļlietām, kas nevienam no mums nebija plānots. Izvēle krita uz apšaubāmas kvalitātes bieži tv reklāmās redzētu monstrīga izskata plastmasas izstrādājumu ar cenas uzlīmi 4.49Ls.

Mēģināju puiku atrunāt, ka manta ir dārga, vērtība nav tuvu atbilstoša cenai, labāk pakrājam un nopērkam vērtīgāku mantu un tml. Grūtā saruna ilga apmēram 5 min., bet vēlēšanās to iegūt bija tik liela, ka tomēr tiek panākta vienošanās, ka es to nopirkšu ar norunu par labāku uzvedību, dalīšanos ar brāli. Domāju standarta situācija daudziem vecākiem.

Pieejot pie kases bērns nu jau jauniegūto mantu man iedod, lai es varētu veikt tikai man vajadzīgās darbības pie kases, un otrā pusē ar spīdošām acīm un nepacietību gaida, kad es to tūlīt atdošu atpakaļ. Bet kas tad tas, - kasiere paziņo, ka mūsu darījuma objekta cena ir nevis 4.49, bet 5.99Ls, paskaidrojot, ka sistēmā ir ievadīts savādāk, ka cenas uzlīme pa 4, 49Ls ir tikai uzlīme, tā nav kļūda un daudzām precēm tā esot, - respektīvi jāpieņem tūlītējs lēmums ņemu vai nē. 5 sekunžu laikā izvērtējot ieguldīto laiku darījumā, to ka atteikšanās gadījumā, veikalu pametīsim vilšanās, raudāšanas noskaņā, papildus 1.50Ls piekrītu, jo tanī brīdi tas ir izdevīgi arī man. Lielāka starpība, piemēram, 3Ls, visticamāk mudinātu no rotaļlietas attiekties, bet par papildus 1.50Ls nopirkt mieru? Kopumā varbūt sīkums, bet shēma darbojas lieliski!