Mans aiziet uz RIMI, arā tāds saulain` laiks, baigi sagribējās, ko pavasarīg` apēst. Skatos kaut kād` jaun` salātlapas tai RIMI iekš tā zaļum` stenda.

Skatos cena jau ar kā tais treknajos gados, bet tad mans nodomāj`, ko tad to peso man žēlot priekš tāda kvalitatīv` edamā. Nopirku ar un tad vēl letiņ` gurķīt`, kas no Mārupes nācis, protams, kārtīg` 25% krējumiņ` tam smeķin.

Tad nu gāj` uz to māju pusi un taisīj, tos salātus, kā pieklājas. Tās prieks un laim` bij, ka nu varēs iekš tās mādziņas, kaut ko veselīg` un gard` dabūt iekšā. Bet še tev nu bij`...

Nevarēj` jau sākumā saprast, vai man tai mutē tās garšas kārpiņ` sagājušas uz īso vai kāds norkārtoj`s savas dabiskās vajadzīb`s un pēc tam tās lapas izmantoj`s šmuces tīrīšanai. Tād pretīg` rūgta garša bij, ka nezināj` pēc tam, kurš gals tad īsti pie tā poda jāliek. Kā jau bildē redzat, kaut kā jau mans notiesāj` tos trakos salātus, ik palaikam uzēdot tējkarot` sāls vai pipar` , uzdzerot šluku etiķ` , lai tā briesmīgā garša tā nejūtās, jo ārā takš to salātus nemetīs. Nez, ko tas RIMI domā, tirgojot šitād` lopu skābbarīb`, vēl tik varēj kādā arsēn` tās lapas izmērcēt, lai rūgtākas vēl.

Nākamreiz , kad sagribēsies ar, ko līdzīg` un veselīg`, droši vien mans ies uz Vērmaņ` dārzu , kādas koku lapas, puķes un citus zaļum`s saplūkt, lai tie salāt` nav tik briesmīg` rūgti!